Nīderlandes pilsētā Gorselā, MORE muzejā, no 2025. gada 11. oktobra līdz 2026. gada 1. februārim ir atklāta starptautiski nozīmīga mākslas izstāde ar nosaukumu “Eiropas realitātes. Glezniecība 1919–1939”.
Šī ekspozīcija piedāvā retu un aizraujošu ieskatu starpkaru perioda reālisma mākslā Eiropā, un tās īpašo vērtību veido nozīmīgi mākslas darbi, kas aizgūti no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) plašā un bagātīgā krājuma.
Šis notikums kalpo ne tikai kā svinības MORE muzeja desmit gadu jubilejai, bet arī kā atsauce uz leģendārās Manheimas izstādes “Jaunā lietišķība” (Neue Sachlichkeit) simtgadi, kas šogad plaši tiek atzīmēta Vācijā. MORE muzejs, kas sevi dēvē par lielāko modernā reālisma mākslas muzeju Nīderlandē, ar šo ambiciozo projektu turpina paplašināt izpratni par reālisma strāvojumu nozīmi 20. gadsimta sākuma Eiropas mākslas ainavā.
Latvijas glezniecības mantojums starptautiskā kontekstā
Izstāde “Eiropas realitātes. Glezniecība 1919–1939” sniedz visaptverošu skatījumu uz Eiropas glezniecību 20. gadsimta 20. un 30. gados, īpaši fokusējoties uz dažādajiem reālisma virzieniem. Periods pēc Pirmā pasaules kara beigām visā Eiropā iezīmējās ar mākslinieku vēlmi atteikties no ekspresīvisma un atgriezties pie skaidrības, kārtības un klasiskās tradīcijas atdzimšanas. Šī atgriešanās pie figurālās mākslas spilgti atspoguļojās dažādu Eiropas valstu mākslinieku audeklos.
Latviju šajā vērienīgajā starptautiskajā izstādē, kurā eksponēti teju 80 mākslas darbi no 20 valstīm, pārstāv četri nozīmīgi paraugi no LNMM kolekcijas. Šie darbi ir daļa no sešpadsmit Latvijas mākslas darbiem, kuri pirms tam tika demonstrēti līdzīgā, bet mazākā izstādē Vācijas pilsētā Kemnicā. Šāda regulāra Latvijas mākslas iekļaušana starptautiskajās ekspozīcijās skaidri apliecina Latvijas mākslas mantojuma būtisko lomu un vietu plašajā Eiropas mākslas vēsturē.
Izcelti meistardarbi un sieviešu mākslas atzīšana
Latvijas kultūras vēsturi un radošo mantojumu Nīderlandē šajā nozīmīgajā izstādē pārstāv tādi izcili klasiķi kā Aleksandra Beļcova, Ludolfs Liberts un Jānis Liepiņš. Skatītājiem ir unikāla iespēja iepazīties ar šādiem darbiem:
Aleksandras Beļcovas starptautiski atzītais darbs “Tenisiste” (1927).
Ludolfa Liberta monumentālā glezna “Mūri” (1921–1922).
Jāņa Liepiņa emocionāli piesātinātie darbi “Dzērāji” (1920) un “Cīkstoņi” (1928).
Šie darbi ne tikai spilgti demonstrē Latvijas reālisma daudzveidību un spilgtumu starpkaru periodā, bet arī apstiprina Latvijas mākslinieku spēju radīt oriģinālus, laikmetīgus risinājumus dialogā ar Eiropas mākslas galvenajām tendencēm.
Izstādes veidotāji, cieši sadarbojoties ar Kemnicas izstādes kuratori Anju Rihteri, ir rūpīgi izvēlējušies ekspozīcijas priekšmetus, lai pievērstu uzmanību arī mazāk zināmiem mākslas centriem un lai būtiski papildinātu sieviešu mākslas vēstures izpēti. Tas ir īpaši nozīmīgs akcents, ņemot vērā vēsturisko netaisnību – pirms simts gadiem notikušajā Manheimas izstādē “Jaunā lietišķība” nebija pārstāvēta neviena sieviete māksliniece. Tādējādi MORE muzejs cenšas atjaunot vēsturisko balansu.
Izstādes nozīme Latvijas kultūras diplomātijai
“Eiropas realitātes. Glezniecība 1919–1939” ir vairāk nekā tikai gleznu kolekcija; tā ir spilgta liecība par starpkaru perioda Eiropas kultūras mijiedarbību un kopīgajām estētiskajām tēmām. Ekspozīcija, kas ir bagātināta ar zinošiem kuratoru skaidrojumiem, akcentē reālisma fenomenu kā vienu no vitāli svarīgākajām mākslas kustībām minētajā laikmetā.
Šī izstāde neapšaubāmi ir liels gods Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, kurš pierāda savu kolekcijas starptautisko konkurētspēju. Tā ir arī svarīgs notikums, kas veicina plašāku Latvijas mākslas atpazīstamību starptautiskajā mērogā. Nīderlandes un citu valstu mākslas cienītājiem tiek dota iespēja klātienē novērtēt Latvijas mākslinieku talantu un unikālo radošo mantojumu, stiprinot kultūras saiknes starp tautām. Šis notikums ir īsts svētki mākslas baudītājiem, kas turpināsies līdz 2026. gada sākumam.
